...un Tu ieskaties grumbu un mūžības pilnajā sejā un apstājas laiks, lai ļautu mums vēlreiz izdzīvot visu, kas izsāpēts, kas smiets, kas mīlēts un nīsts. Tas viss lasāms šo cilvēku grumbās un acīs, sastrādātajās rokās un stājā... un tas viss ir īsts un patiess...